Kopīgi ūdens apsaimnieko-šanas pasākumi pārrobežu Gaujas baseinā
EN LV EE

Dabas draugiem

Gaujas baseinā ir plašas un daudzpusīgas iespējas izpētīt dabu, apskatīt Ziemeļlatvijai un Dienvidigaunijai raksturīgās ainavas, novērot augus un dzīvniekus dabiskos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos. Šajā teritorijā atrodas gan nacionālie un dabas parki, gan biosfēras rezervāts, gan aizsargājamo ainavu apvidi, tādējādi var doties pārgājienos pa dabas takām, vērot putnus, priecāties par skaistām ainavām, apskatīt smilšakmens atsegumus un alas, iepazīties ar kultūras un vēstures pieminekļiem, izzināt dabas daudzveidību, doties izbraucienā ar velosipēdu vai uzzināt ko jaunu par vēstures un arheoloģiskajām liecībām.

Gaujas Nacionālais parks ar skaisto upes senleju, iespējams, ir tūristu visvairāk apmeklētā vieta Gaujas baseinā. Tomēr tajā ir arī citas skaistas un interesantas vietas, kas apskatāmas abās pusēs gan Latvijā, gan Igaunijā, tāpēc aicinām iepazīt un apmeklēt arī tās.

Tā, piemēram, 24 km garais upes posms, kur Gauja veido Latvijas-Igaunijas robežu (Latvijā tā ir Zvārtavas pagasta robeža), atrodas aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja.  Šī aizsargājamā teritorija ir izveidota tikai 2004. gadā, lai saglabātu meandrējošo (līkumojošo un tādējādi savu gultni mainošo) Gaujas vidusteci, tās senleju un krastos esošos īpaši aizsargājamo pļavu, mežu un ūdeņu biotopu kompleksus un īpaši aizsargājamo sugu atradnes. Savukārt šā Gaujas posma krastos un tuvākajā apkaimē atrodas nozīmīgas dabas vērtības un kultūrvēsturiski objekti. Daudzi no šādiem kultūras pieminekļiem sniedz vēsturiskas liecības par teritorijā savulaik dzīvojušo cilvēku dzīvesveidu un saimniecisko darbību un šobrīd atrodas valsts aizsardzībā. Tādējādi viena ceļojuma laikā ir iespējams gan izbaudīt upes burvību, gan iepazīt dabas skaistumu un daudzveidību abās robežas pusēs – gleznainas ainavas, smilšakmens atsegumus, lielus kokus –, gan uzzināt ko jaunu no vēstures.

Igaunijas pusē, tad netālu no abu valstu robežas ap Ahijārves ezeru atrodas Karulas Nacionālais parks. Parks tika izveidots, lai saglabātu, aizsargātu, atjaunotu un izpētītu ar mežiem un ezeriem bagātās ainavas, dabas un kultūras vērtības, kas raksturo Dienvidigauniju, kā arī aizsargātu tur sastopamās apdraudētās sugas. Parks piedāvā plašas iespējas atpūsties dabā, nopeldēties ezerā, makšķerēt, pastaigāties pa 3 dažādām dabas takām, aplūkot Herfordas govju ganības un bebru dzīvesvietas. Iespējams uzkāpt arī Tornimegi skatu tornī (30 metru augstumā), no kura paveras skats uz Otepē, Hānjas un Alūksnes augstienēm, labi redzami ir arī Kaikas kupolveida pakalni.

Pēc tam, joprojām atrodoties Igaunijas pusē, varat doties uz pavisam netālu esošo Hānjas dabas parku (Hānjas augstienē), kas atrodas Viru apgabala vidienē. Dabas parka mērķis ir aizsargāt, saglabāt un iepazīstināt ar augstāko Igaunijas augstieni, senajām ielejām, dabiskajām un tradicionālajām ainavām, kā arī veicināt ilgtspējīgu atpūtu un rūpēties par aizsargājamo sugu dzīvotnēm.

Latvijas pusē netālu no Igaunijas robežas (Alūksnes un Apes novadā) atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus,  kas ir dibināts, lai saglabātu un aizsargātu raksturīgo Ziemeļvidzemes kultūrainavu un dabas vērtības. Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus ir ievērojams ar nogāžu mežiem un gravām, slapjajiem mežiem, purviem un dabiskajām pļavām. Ainava ir zīmīga ar stāvajiem pakalniem, dziļajām lejām, dižkokiem, bet Vaidavas upes ieleja – ar dolomīta un smilšakmens atsegumiem. Apes pagasta slavenās skaisti gaišrozā un gaišdzeltenos toņos krāsotās Raganu klintis  atrodas tieši Vaidavas krastā.

Laivojot, pastaigājoties, izzinot vai kā citādi atpūšoties dabā, ir jāatceras daži vienkārši, bet ļoti svarīgi noteikumi:

  • par īpaši aizsargājamo teritoriju Latvijā liecina robežstabi un citas norādes ar ozollapas zīmi;
  • dabas vērtību drošības dēļ īpaši aizsargājamās dabas teritorijās apmeklētājiem ir arī speciāli noteikumi, kuru neievērošana ir sodāma, piemēram, nedrīkst nobraukt no ceļiem, kurināt ugunskurus neatļautās vietās, doties dabā ar suņiem utt.;
  • apmetnes vieta ierīkojama jau iekārtotās atpūtas vietās. Jāizmanto tikai esošās ugunskura vietas un iekuriem jācenšas vākt nobirušus zarus, izvairoties lauzt zarus no augošiem kokiem. Trauku mazgāšanai ūdens iesmeļams lielākā traukā, pēc tam izlejot izlietoto ūdeni uz zemes, nevis ūdenstilpē, lai to lieki nepiesārņotu;
  • jāsaudzē ķērpju, sūnu un lakstaugu augšanas vietas; jāstaigā tikai pa takām vai laipām, lai neizmīdītu un nebojātu zemsedzi, jāuzvedas klusi, bet no apciemotās vietas sev līdzi jāņem tikai iespaidi un fotogrāfijas;
  • jebkādi atkritumi, tajā skaitā pārtikas pārpalikumi, ir jāsavāc un jānes sev līdzi, jāizvairās no vienreiz lietojamiem traukiem un priekšmetiem; pārtikas iepakošanai jālieto vairakkārt izmantojami un mazgājami trauciņi, bet inventāru vari aizņemties vai iznomāt – ne vienmēr viss ir jānopērk.