Kopīgi ūdens apsaimnieko-šanas pasākumi pārrobežu Gaujas baseinā
EN LV EE

Galvenie fakti par Gaujas upes baseinu

Upes baseins ir teritorija, no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā un ietek jūrā.

Upju baseinu apgabals ir administratīvi noteikta sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi. Latvijā ir izdalīti 4 upju baseinu apgabali, kur Gaujas baseina apgabals ir viens no tiem, kamēr Igaunijā ir izdalīti 3 lielie upju baseinu apgabali, kur Gauja, igauniski saukta par Koivu, arī ir viens no šiem apgabaliem.

Daži fakti par Gaujas baseinu un baseina apgabalu:

  • kopējā Gaujas baseina apgabala platība ir 14380 km2; lielākā tā daļa atrodas Latvijas teritorijā – apmēram 13051 km2 jeb 90.75% no tā kopējās teritorijas, pārējie 9.25% jeb apmēram 1335 km2 atrodas baseina apgabala Igaunijas pusē;
  • Latvijas pusē Gaujas baseina apgabalā ietilpst Gaujas baseins, Salacas baseins un Rīgas jūras līcī ietekošo mazo upju baseini, kā arī Burtnieku ezers ar pietekām;
  • Igaunijas pusē Koivas baseina apgabalā ietilpst Koivas un Pededzes baseins, kura Latvijas daļa savukārt ietilpst Daugavas baseina apgabalā;
  • Gaujas baseina apgabalā ir apmēram 250 000 iedzīvotāju, no kuriem 97% dzīvo Latvijas teritorijā;
  • savukārt Gaujas sateces baseina kopējā teritorija ir 8900 km2; attiecīgi 7790 km2 atrodas Latvijas teritorijā, bet 1110 km2 – Igaunijas teritorijā;
  • abās valstīs Gaujas baseins ir mazākais upju baseins, neskatoties uz tā izmēru atšķirībām starp Igaunijas un Latvijas pusēm;
  • Gaujas kopējais garums ir 452 km, no tiem 24 km garš upes posms veido Latvijas-Igaunijas robežu (Latvijā tā ir Zvārtavas pagasta robeža);
  • meži klāj vairāk kā pusi no Gaujas baseina teritorijas, vairāk izplatīti egļu meži, bet vidusdaļā un lejasdaļā – priežu meži, vietām ar lapu koku piemaisījumu; savukārt lauksaimniecības zemes aizņem apmēram 1/3 no Gaujas baseina Latvijas teritorijas, no tām 1/3 ir aramzeme;
  • Gaujas baseinā ir daudz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju – Gaujas Nacionālais parks, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus, Sedas purvs, Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus, Karulas Nacionālais parks, Hānjas dabas parks;
  • Gaujas baseinā konstatētas vairāk nekā 20 zivju sugas, piemēram, asari, ālanti, alatas, brekši, līdakas, plauži, raudas, baltie sapali, sapali, vēdzeles, sīgas, foreles, kā arī viena vietējā vēžu suga;
  • Ungura ezerā 1989. gadā noķerta 19.56 kg smaga līdaka;
  • ūdens resursi visvairāk tiek patērēti sadzīves un lauksaimniecības vajadzībām, bet mazāk – rūpniecībai; tāpat ūdens resursi Gaujas baseinā tiek izmantoti enerģijas ražošanai, atpūtai, tūrismam un makšķerēšanai;
  • Gaujas baseina Latvijas daļā atrodas 34 mazās HES, kamēr Igaunijas pusē – tikai viena;
  • ūdens kvalitāti Gaujas baseinā visvairāk ietekmē un vislielāko piesārņojumu rada mājsaimniecības radītie notekūdeņi, kas nav pietiekami attīrīti, savukārt lauksaimniecība ir nozare, kas dabiskos ūdeņus visvairāk „baro” ar augu barības vielām un piesārņo ar augu aizsardzības vielām – pesticīdiem;
  • vispiesārņotākā vieta Gaujas upes baseinā ir 2 sērskābā gudrona dīķi Inčukalnā, kur atrodas apmēram 50 000 m³ bīstamo atkritumu, bet kopumā Gaujas baseinā ir reģistrētas apmēram 580 piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas;
  • Gaujas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns (2010.-2015. gadam) r reģionāla mēroga plānošanas dokuments ūdeņu aizsardzības un ilgtspējas nodrošināšanai. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāna mērķis ir uzlabot virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, veicinot to laba stāvokļa sasniegšanu, kā arī informēt sabiedrību par ūdens kvalitāti un interešu grupu iesaistīšanas iespējām ūdens vides jautājumu risināšanā. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos atspoguļots ūdensobjektu pašreizējais stāvoklis, izvirzīti to kvalitātes mērķi un pasākumi mērķu sasniegšanai.