Kopīgi ūdens apsaimnieko-šanas pasākumi pārrobežu Gaujas baseinā
EN LV EE

Makšķerniekiem

Abas kaimiņvalstis – Latvija un Igaunija - ir bagātas ar ūdeņiem. Šie ūdeņi ir diezgan  atšķirīgi - ir upes, kuras ir ļoti straujas, krāčainas, ar akmeņainu gultni, bet ir arī lēnas upes ar mazu straumes ātrumu, kuru gultni veido smiltis un dūņas.

Minētās atšķirības nosaka ūdenstilpē mītošo augu un dzīvnieku sugu dažādību – katra  suga piemērojas atšķirīgiem dzīves apstākļiem. Jo īpaši prasīgas pret dzīves apstākļiem ir saldūdens zivis.

Visas upes un ezerus var iedalīt divās grupās pēc tā, kādām zivju sugām tie ir vairāk piemēroti: saldūdeņos, kas vairāk ir piemēroti lašveidīgām zivīm, un saldūdeņos, kas vairāk piemēroti karpveidīgām zivīm.

Gaujas baseinā daudzas upes un to posmi, kā arī ezeri, ir piemēroti lašveidīgām zivīm. Šādām upēm raksturīgs liels straumes ātrums (un liels kritums), krāčainums, akmeņaina gultne, zemāka ūdens temperatūra, savukārt ezerus raksturo liels dziļums un samērā mazs aizaugums.

Gaujas baseinā konstatētas vairāk nekā 20 zivju sugu, piemēram, asari, ālanti, alatas, brekši, līdakas, plauži, raudas, baltie sapali, sapali, salates, vēdzeles, sīgas, foreles, kā arī viena vietējā vēžu suga. Lasis, forele un vimba ir saimnieciski svarīgas ceļotājzivju sugas, ekonomiski nozīmīgs ir arī nēģis.

Makšķerēšana Gaujas baseina ūdeņos ir svarīga un atraktīva aktīvās atpūtas iespēja. Protams, ir jāizmanto tikai legālie makšķerēšanas piederumi! Ir dažas zivju sugas, kuru lomiem Gaujas upes ūdeņos pieder ilggadēji rekordi. Piemēram, 1,02 kg smaga alata, kas noķerta Gaujā, ieņem pirmo vietu Latvijā jau kopš 1987. gada. Neviens oficiāli nav pārspējis arī 19,56 kg smago līdaku, kas 1989. gadā noķerta skaistajā Gaujas Nacionālā parka teritorijā esošā Ungura ezerā.

Pirms izlemjat doties makšķerēt, jo īpaši kaimiņvalsts ūdeņos, noskaidrojiet attiecīgās atļaujas, jo Latvijā un Igaunijā ir atšķirīgi likumi un makšķerēšanas noteikumi!

Lai nenonāktu konfliktā ar Igaunijas likumiem un kārtības sargiem, jāievēro šai valstī pastāvošie makšķerēšanas noteikumi un jārespektē atļauju sistēma. Ja amatieru makšķerēšanai tiek izmantots kas vairāk par vienkāršu makšķeri, ir:

  • jāmaksā nodeva par dabas resursu izmantošanu. Sods par makšķerēšanu bez atļaujas Igaunijā ir krietni lielāks nekā Latvijā, tāpēc ir svarīgi šo nodevu samaksāt;
  • par amatieru makšķerēšanu nav jāmaksā bērniem, kuri jaunāki par 16 gadiem, pensionāriem, represētajiem un invalīdiem (uzrādot apliecību);
  • atšķirīgi ir arī dažu zivju sugu minimālie pieļaujamie apmēri. Lomā drīkst paturēt tikai zivis, kas pārsniedz noteiktu garumu: sīga – 35 cm, salaka – 12 cm, līdaka – 45 cm, vimba – 30 cm, plaudis – 35 cm, vēdzele – 40 cm. Aizliegts pārdot ar makšķerēšanas rīkiem noķertās zivis.

Plašāku informāciju par makšķerēšanas noteikumiem Igaunijā var iegūt interneta vietnē http://www.fishinginfo.ee. Šajā mājaslapā ir pieejama arī papildu informācija par makšķerēšanas atļauju iegādi.

Savukārt Latvijā 2010. gada 1. janvārī spēkā stājās jaunie „Makšķerēšanas noteikumi”, kuros ir vairākas būtiskas izmaiņas, piemēram:

  • personām, kurām ir makšķerēšanas karte, makšķerēšanas laikā ir jābūt arī dokumentam, kas ļauj identificēt personu (dokumentā norādīts vārds, uzvārds un personas kods);
  • makšķerēšanas kartē bez makšķernieka vārda un uzvārda jābūt norādītam arī personas kodam;
  • mainīts atļautais loma lielums dažām zivju sugām – turpmāk vienam makšķerniekam vienā makšķerēšanas reizē lomā atļauts uzglabāt un paturēt ālantus un salates (meža vimbas) (līdzīgi kā samus un strauta foreles) trīs no katras sugas (nevis piecus, kā bija noteikts iepriekš); sīgas, tāpat kā alatas – vienu (nevis trīs, kā agrāk), bet salakām iekšējos ūdeņos noteikts loma apjoms – 10 kg (tāpat kā jūras ūdeņos), kas nebija ierobežots iepriekš;
  • līdakas nedrīkst ķert no 1.marta līdz 30.aprīlim (iepriekš bija no 16.marta līdz 30.aprīlim);
  • atcelts iepriekšējais aizliegums makšķerēt pavasarī ( no 1. aprīļa līdz 30. maijam) Gaujā no grīvas līdz Rīgas-Tallinas šosejas tiltam, no Līgatnes grīvas līdz Amatas grīvai un Valmieras airēšanas trasē, kā arī Braslā no grīvas līdz zivaudzētavas aizsprostam;
  • būtiskas izmaiņas skārušas makšķerēšanu upēs rudens lieguma laikā no 1.oktobra līdz 30.novembrim. Palielināts upju skaits, kurās aizliegts makšķerēt, un tās sadalītas divās grupās - upēs, kurās aizliegta jebkāda veida makšķerēšana, un upēs, kurās aizliegta makšķerēšana ar mākslīgo ēsmu.

Savukārt par makšķerēšanas karšu iegādi vairāk var uzzināt interneta vietnē http://www.makskeresanaskarte.lv

Papildus informācijai par zivju sugām, Latvijas ūdeņiem un dažādām aktualitātēm: http://www.copeslapa.lv/;  http://www.meszivim.lv; http://www.ezeri.lv