Kopīgi ūdens apsaimnieko-šanas pasākumi pārrobežu Gaujas baseinā
EN LV EE

Vides speciālistiem

Ūdeņu aizsardzība ir ļoti būtiska Latvijas un Igaunijas vides aizsardzības politikā, tas attiecas gan uz virszemes un pazemes ūdeņiem katrā valstī atsevišķi, gan uz kopīgajiem pārrobežu ūdensobjektiem Gaujas baseina teritorijā.

Abās valstīs ūdens resursu apsaimniekošana notiek saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvas prasībām – tā pieņemta 2000.gada 23.oktobrī, NR 2000/60/EK un nosaka Eiropas kopienas rīcību ūdeņu aizsardzības politikas jomā. Direktīvas prasības ir pārņemtas nacionālajā likumdošanā.

Lai efektīvi pārvaldītu ūdens resursus, Latvijas teritorija ir iedalīta četros upju baseinu apgabalos - Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalā, savukārt Igaunijas teritorijā ir trīs upju baseinu apgabali – Rietumigaunijas upju, Austrumigaunijas upju un Koivas upes baseina apgabals.

Abās valstīs katram no šiem upju apgabaliem ir izstrādāts apsaimniekošanas plāns. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni ir reģionāla mēroga plānošanas dokumenti ūdeņu aizsardzības un ilgtspējas nodrošināšanai, tie tiek izstrādāti 6 gadu periodam (patlaban spēkā esošs ir 2009.-2015. periodam izstrādātais plāns).

Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu mērķis ir uzlabot virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, veicinot to laba stāvokļa sasniegšanu, kā arī informēt sabiedrību par ūdens kvalitāti un interešu grupu iesaistīšanas iespējām ūdens vides jautājumu risināšanā. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos atspoguļots ūdensobjektu pašreizējais stāvoklis, izvirzīti to kvalitātes mērķi un pasākumi mērķu sasniegšanai.

Pašlaik gan situācija ir tāda, ka vienai upei ir 2 apsaimniekošanas plāni - Latvijā Gaujas upei ir apsaimniekošanas plāns, savukārt Igaunijā Koivas upei ir savs apsaimniekošanas plāns.

Taču Latvijas un Igaunijas Vides ministrijas jau ir vienojušās, ka nākamajā upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes periodā 2015. -2021. gadam abas valstis varētu strādāt pie viena plānošanas dokumenta – Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanas plāna. Lai atbalstītu šo iniciatīvu, projekta „Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai” ietvaros ministriju pārstāvji un dažādi eksperti jau strādā kopā:

  • izveidota kopīga ĢIS karte Gaujas/Koivas baseina apgabalam;
  • tiek veidots pārskats par esošajām ūdens kvalitātes stāvokļa noteikšanas metodēm un tipoloģiju;
  • iegūti jauni pētījumu dati, lai novērtētu ūdens kvalitāti pārrobežu ūdens objektos;
  • izstrādāti priekšlikumi nepieciešamajām izmaiņām, lai varētu harmonizēt ūdeņu klasifikāciju starp abām valstīm;
  • izvērtēti kvalitātes mērķi saskaņā ar specifiskiem kvalitātes parametriem; salīdzināta metodoloģija slodžu ietekmes uz ūdeņiem novērtēšanai, salīdzināti esošo slodžu vērtējumi;
  • izvērtētas novērotās ietekmes un to tendences; veikta nozīmīgāko ūdens resursu lietojumu ekonomiskā analīze;
  • tiek izstrādāti priekšlikumi pasākumu programmai, lai uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanu.

2013. gada vasarā projekta rezultāti, dati, rekomendācijas un priekšlikumi tiks iesniegti Latvijas un Igaunijas Vides ministrijām un tie varēs tikt izmantoti, 2015. gadā sākot darbu pie vienota Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanas plāna.